Mamen Moreno Lerma, AIMPLAS pārtikas saskares un iepakojuma grupas vadītāja, stāsta par kosmētikas iepakojuma drošuma nodrošināšanu.

Cilvēki kļūst arvien prasīgāki jaunu produktu iegādē, par ko liecina kompetento iestāžu, kosmētikas nozares, iepakojuma ražotāju un nozaru asociāciju veiktais darbs.

Runājot par kosmētikas iepakojuma drošību, mums ir jāpatur prātā spēkā esošie tiesību akti, un šajā sakarā Eiropas ietvaros mums ir Regula 1223/2009 par kosmētikas līdzekļiem. Saskaņā ar regulas I pielikumu kosmētikas līdzekļu drošības pārskatā jāiekļauj informācija par piemaisījumiem, pēdām un informācija par iepakojuma materiālu, tostarp par vielu un maisījumu tīrību, pierādījumi par to tehnisku nenovēršamību aizliegto vielu pēdu gadījumā un attiecīgās iepakojuma materiāla īpašības, jo īpaši tīrība un stabilitāte.

Citi tiesību akti ietver Lēmumu 2013/674/ES, kas nosaka vadlīnijas, lai uzņēmumiem atvieglotu Regulas (EK) Nr. 1223/2009 I pielikuma prasību izpildi. Šis lēmums nosaka informāciju, kas jāapkopo uz iepakojuma materiāla, un iespējamo vielu migrāciju no iepakojuma uz kosmētikas līdzekli.

2019. gada jūnijā Cosmetics Europe publicēja juridiski nesaistošu dokumentu, kura mērķis ir atbalstīt un atvieglot iepakojuma ietekmes uz produkta drošību novērtēšanu, kosmētikas līdzeklim nonākot tiešā saskarē ar iepakojumu.

Iepakojumu, kas ir tiešā saskarē ar kosmētikas līdzekli, sauc par primāro iepakojumu. Tāpēc to materiālu īpašības, kas ir tiešā saskarē ar produktu, ir svarīgi kosmētikas līdzekļa drošuma ziņā. Informācijai par šo iepakojuma materiālu īpašībām jāļauj novērtēt iespējamos riskus. Attiecīgās īpašības var ietvert iepakojuma materiāla sastāvu, tostarp tehniskās vielas, piemēram, piedevas, tehniski nenovēršamus piemaisījumus vai vielu migrāciju no iepakojuma.

Tā kā lielākās bažas rada iespējamā vielu migrācija no iepakojuma uz kosmētikas līdzekli un ka šajā jomā nav pieejamas standarta procedūras, viena no nozarē visplašāk iedibinātajām un pieņemtajām metodoloģijām ir balstīta uz atbilstības pārbaudi attiecībā uz pārtikas produktiem.

Kosmētikas līdzekļu iepakojuma ražošanā izmantotie materiāli ir plastmasa, līmvielas, metāli, sakausējumi, papīrs, kartons, tipogrāfijas tintes, lakas, gumija, silikoni, stikls un keramika. Saskaņā ar normatīvo regulējumu, kas attiecas uz saskari ar pārtiku, šos materiālus un izstrādājumus regulē Regula 1935/2004, kas ir zināma kā Pamatregula. Šie materiāli un izstrādājumi arī jāražo saskaņā ar labu ražošanas praksi (GMP), pamatojoties uz kvalitātes nodrošināšanas, kvalitātes kontroles un dokumentācijas sistēmām. Šī prasība ir aprakstīta Regulā 2023/2006(5). Pamatregula arī paredz iespēju katram materiāla veidam noteikt īpašus pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību noteiktajiem pamatprincipiem. Materiāls, attiecībā uz kuru ir noteikti visprecīzākie pasākumi, ir plastmasa, uz ko attiecas Regula 10/2011 (6) un turpmākie grozījumi.

Regula 10/2011 nosaka prasības, kas jāievēro attiecībā uz izejvielām un gatavajiem produktiem. Atbilstības deklarācijā iekļaujamā informācija ir norādīta IV pielikumā (šo pielikumu papildina Savienības vadlīnijas attiecībā uz informāciju piegādes ķēdē. Savienības vadlīniju mērķis ir sniegt galveno informāciju par informācijas nosūtīšanu, kas nepieciešama, lai nodrošinātu atbilstību Regulas Nr. 10/2011 piegādes ķēdē). Regula 10/2011 arī nosaka kvantitatīvus ierobežojumus vielām, kuras var būt galaproduktā vai var tikt izdalītas pārtikā (migrācija), un nosaka testēšanas un migrācijas testu rezultātu standartus (prasība galaproduktiem).

Attiecībā uz laboratorijas analīzēm, lai pārbaudītu atbilstību Regulā (EK) Nr. 10/2011 noteiktajām īpašajām migrācijas robežvērtībām, jāveic šādi laboratorijas pasākumi:

1. Iepakojuma ražotājam ir jābūt atbilstības deklarācijai (DoC) par visām izmantotajām plastmasas izejvielām, pamatojoties uz Regulas 10/2011 IV pielikumu. Šis apliecinošais dokuments ļauj lietotājiem pārbaudīt, vai materiāls ir paredzēts saskarei ar pārtiku, ti, vai visas sastāvā izmantotās vielas ir uzskaitītas (izņemot pamatotus izņēmumus) Regulas 10/2011 I un II pielikumā un turpmākajos grozījumos.

2. Vispārējās migrācijas testu veikšana ar mērķi pārbaudīt materiāla inerci (ja piemērojams). Kopējā migrācijā kopējais negaistošo vielu daudzums, kas var migrēt pārtikā, tiek kvantificēts, neidentificējot atsevišķas vielas. Vispārējie migrācijas testi tiek veikti saskaņā ar UNE EN-1186 standartu. Šie testi ar aizstājēju atšķiras pēc saskares skaita un veida (piemēram, iegremdēšana, vienpusējs kontakts, pildījums). Kopējā migrācijas robeža ir 10 mg/dm2 saskares virsmas laukuma. Plastmasas materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku, kas paredzēta zīdaiņiem un maziem bērniem, kas baro bērnu ar krūti, ierobežojums ir 60 mg/kg pārtikas aizstājēja.

3. Ja nepieciešams, veikt kvantitatīvus testus attiecībā uz atlieku saturu un/vai īpatnējo migrāciju, lai pārbaudītu atbilstību tiesību aktos noteiktajām robežvērtībām katrai vielai.

Speciālie migrācijas testi tiek veikti saskaņā ar UNE-CEN/TS 13130 ​​standarta sēriju, kā arī iekšējām testēšanas procedūrām, kas izstrādātas laboratorijās hromatogrāfiskās analīzes veikšanai. Pēc atbilstības deklarācijas izskatīšanas tiek pieņemts lēmums par to, vai šāda veida pārbaude ir nepieciešama. No visām atļautajām vielām tikai dažām ir ierobežojumi un/vai specifikācijas. Tie, kuriem ir specifikācijas, ir jānorāda atbilstības deklarācijā, lai varētu pārbaudīt atbilstību attiecīgajām robežvērtībām materiālā vai gala izstrādājumā. Vienības, ko izmanto, lai izteiktu atlikuma satura rezultātus, ir vielas mg uz kg galaprodukta, bet izmantotās vienības. lai izteiktu īpatnējās migrācijas rezultātus, ir mg vielas uz kg aizstājēja.

Lai izstrādātu vispārējos un īpašos migrācijas testus, ir jāizvēlas aizstājēji un iedarbības apstākļi.
Veicot migrācijas testus uz kosmētikas līdzekļa iepakojuma, jāņem vērā atlasāmie aizstājēji. Kosmētika parasti ir ķīmiski inerti maisījumi uz ūdens/eļļas bāzes ar neitrālu vai viegli skābu pH. Lielākajai daļai kosmētikas līdzekļu fizikālās un ķīmiskās īpašības, kas attiecas uz migrāciju, atbilst iepriekš aprakstīto pārtikas produktu īpašībām. Tāpēc var pieņemt tādu pieeju kā pārtikas produktiem. Tomēr dažus sārmainus preparātus, piemēram, matu kopšanas līdzekļus, nevar attēlot minētie aizstājēji.

• Ekspozīcijas apstākļi:

Lai izvēlētos ekspozīcijas apstākļus, jāņem vērā iepakojuma un pārtikas/kosmētikas līdzekļa saskares laiks un temperatūra no iepakojuma līdz derīguma termiņa beigām. Tas nodrošina, ka tiek izvēlēti pārbaudes apstākļi, kas atbilst sliktākajiem paredzamajiem faktiskās lietošanas apstākļiem. Vispārējās un specifiskās migrācijas nosacījumi tiek atlasīti atsevišķi. Dažkārt tie ir vienādi, bet aprakstīti dažādās Regulas 10/2011 nodaļās.

Atbilstība iepakojuma tiesību aktiem (pēc visu piemērojamo ierobežojumu pārbaudes) ir jāprecizē attiecīgajā atbilstības deklarācijā, kurā jāiekļauj informācija par lietošanas veidiem, kādos materiālu vai izstrādājumu var droši novest saskarē ar pārtikas produktiem/kosmētikas līdzekļiem (piemēram, pārtikas veidiem, lietošanas laiks un temperatūra). Pēc tam atbilstības deklarāciju novērtē kosmētikas līdzekļa drošības konsultants.

Plastmasas iepakojumam, ko paredzēts izmantot kopā ar kosmētikas līdzekļiem, nav obligāti jāatbilst Regulai 10/2011, taču vispraktiskākā iespēja, iespējams, ir pieņemt tādu pieeju kā pārtikas produktiem un iepakojuma projektēšanas procesā pieņemt, ka izejmateriāliem jābūt piemērotam saskarei ar pārtiku. Tikai tad, kad visi piegādes ķēdes aģenti būs iesaistīti atbilstoši likumdošanas prasībām, būs iespējams garantēt iepakotu produktu drošību.